Naglas durvīs un rētas sirdī
Reiz dzīvoja kāds zēns, kam bija strauja daba. Viņš ātri sadusmojās uz vecākiem un draugiem, sarunāja sliktas lietas un sāpināja savus tuvākos. Kādu dienu zēna tēvs iedeva dēlam kastīti ar naglām un teica: „Katru reizi, kad tu zaudēsi savaldību, tev jāiedzen durvīs viena nagla.”
Pirmajā dienā zēns iedzina durvīs veselas 37 naglas! Tas bija grūti, jo durvis bija no cieta koka, bet āmurs smags. Katru nākamo dienu naglu kļuva mazāk, līdz kādu dienu zēnam nevajadzēja nevienu naglu. Tad tēvs sacīja: „Un tagad tev naglas pa vienai jāizvelk no durvīm ārā!”
Zēns strādāja ilgi un smagi, līdz tas tika izdarīts. Bet – kā nu izskatījās durvis? Visas vienos caurumos!
„Lūk, dēls!” teica tēvs. „Tava rīcība un vārdi atstāj šādas rētas cilvēku sirdīs, un nekas tās nespēj salabot. Pāridarījuma un ievainojuma rētas paliek cilvēku sirdīs.”
Mēs nožēlojam un cenšamies labot nodarītās pārestības. Un cenšamies pāridarītājiem piedot. Tomēr cilvēks pats spēj vien mazliet pielabot bojājumus, aizšpaktelēt rētas vai izvēlēties citu krāsu atstātajām brūcēm.
Ir labi, ja zinām – IR KĀDS, kurš var izdzēst VISAS rētas un bojājumus un caur mūsu patiesu nožēlu dāvāt mums jaunu, tīru sirdi! 🙏
25.oktobra svētdienas skoliņas nodarbība.
Teksts no R.Gomesas „Stāsti ar dvēseli II”.
#LiepupesBaznīca #LiepupesDraudze #SvētdienasSkola #BērniemUnĢimenēm #KristīgāAudzināšana #Piedošana #JaunaSirds #Luterāņi #Draudze